Te au ‘uri‘ia
Ka tupu te ‘uri‘ia, i teta‘i ua atu taime i roto i te mata‘iti. Ka tupu te matangi ririnui, te ua ma‘ata, me kore ra, te kiona, te māngūngū, te koraparapa‘anga uira, te au puāiōiō, e te tai-ngaru. Kimi‘ia te au rāvenga tau, i mua ake, i te tuātau e tupu ra, e i muri ake, i teta‘i ‘uri‘ia.
Tei runga i teia kapi
‘Akatopa‘ia te kino ta te ‘uri‘ia ka rave
Te‘ate‘amamao‘ia to‘ou kainga no te matangi ririnui. Ka maranga i te matangi ririnui, te au ‘apinga mama‘ata, teima‘a, ma te titiri atu i te reira ki runga i te au ngutu‘are. Ka riro mai pa‘a teta‘i ua atu ‘apinga kare i tāmou meitaki ia, mei te korare rāi.
‘Ākara putuputu‘ia, ma te ‘akapotopoto i te au pu rākau, e te au rākau rikiriki. Ka ‘atiati te matangi ririnui i te au ‘ātava rākau paruparu, ma te pē‘i pakari atu. Ka ‘akatupu ratou i te kino, e te mamae.
‘Ākara matatio, i ta‘au insurance i te au mata‘iti tātakita‘i. Ka tauturu te insurance no runga i to‘ou ngutu‘are, e te au ‘apinga i roto, i te ‘akatū iākoe me pue‘u to‘ou ngutu‘are i roto i teta‘i uri‘ia.
Kare tatou e kite e ‘ā‘ea te au ‘akatane‘a‘anga e tupu ei, māri ra, ka rauka ia tatou i te te‘ate‘amamao no te reira. Ko to‘ou kainga teta‘i ngā‘i pu‘apinga rava atu, no te ‘akamata i teia. Kimikimi‘ia te au rāvenga no te ‘akaponuiā‘au‘anga i to‘ou kainga, e te tumu kia putuputu koe i te ‘ākara‘anga meitaki, i ta‘au insurance.
Te‘ate‘amamao i mua ake i teta‘i ‘uri‘ia
‘Akarongo meitaki ki te ‘akakitekite‘anga a te MetService, no runga i te turanga o te reva
Te ‘ākara‘anga meitaki i te au mea ka anoano koe, ma te ma‘ani i teta‘i parāni. Te‘ate‘amamao‘ia te au rāvenga, e te au ‘apinga ‘anga‘anga, kia papa no te ma‘ani i te au māramarama, mei te au kie, rākau, e te au tēpu kāmuta (duct tape).
‘Akatinamou‘ia teta‘i ngā‘i ponuiā‘au i roto i to‘ou ngutu‘are, no te ‘akaruru‘anga i roto i te tuātau ‘uri‘ia. E tau teia ngā‘i, ei ngā‘i kare e māramarama, māramarama tā‘ū‘ū ‘are, me kore ra, au ngutupa i‘o. Ka nga‘anga‘ā pa‘a teia i roto i te tuātau matangi ririnui, me kore ra, ua toka, ma te ‘akatupu i te kino, me kore ra, i te mamae.
Kia kite koe me te ponuiā‘au ra a roto i te ‘āua, me e au ‘ānimara/manu pāma ta‘au. Ei pāruru i te korapa‘ia‘anga e te uira, neke‘ia te au ‘ānimara/manu pāma mei ko i te au:
- vai puke
- nga‘oro ‘enua
- niuniu uira, e
- te au pu rākau motuta‘a.
Kia matakakite e, ka ‘akatupu te au ‘uri‘ia i te vai puke, e te nga‘oro ‘enua. ‘Akapāpu kia kite koe i te au rāvenga tau kia rave‘ia.
Te‘ate‘amamao‘ia to‘ou kainga no te matangi ririnui.
Tāpeka‘ia ta‘au trampoline ki raro, e teta‘i atu au ‘apinga teima‘a i va‘o. ‘Akaātea‘ia teta‘i ua atu ‘apinga te ka riro ei korare tākinokino.
Tātā‘ia teta‘i ‘akapapa‘anga o te au ‘apinga ka ‘apai ki roto, me kore ra, ka tāpeka ki raro, me ‘akamatakite‘ia mai teta‘i matangi ririnui. Ka riro teta‘i ‘akapapa‘anga i te tauturu i te ‘akama‘ara iākoe, i te au ‘apinga ka pue‘u, me kore ra, ka maranga i te matangi ririnui.
Ma‘ani ta‘okota‘i‘ia teta‘i parāni ki runga i te ‘ātuitui roro uira, ki roto i to‘ou kōpu tangata, no te tuātau manamanatā tupu po‘itirere. Tāmanako‘ia te au ‘apinga ka anoano koe i roto i te au rā tātakita‘i, ma te kimikimi manako, no runga i ta‘au ka rave, me kare te reira e rauka.
I roto i teta‘i mananatā tupu po‘itirere, ka piritia pa‘a koe ki te kainga, no teta‘i toru rā, me kore ra, ka tere atu. Kua kī takere to‘ou ngutu‘are i te au mea tau no te manamanatā tupu po‘itirere, te tā‘anga‘anga‘ia ra i roto i te au rā tātakita‘i. Kimikimi meitaki i te manako, no runga i te au mea ka anoano koe, ma te ma‘ani i teta‘i parāni, kia pu‘apinga.
‘Akarongo meitaki ki te ‘akakitekite‘anga, a te MetService no runga i te turanga o te reva.
Ka ‘akape‘ea i teta‘i tuātau ‘uri‘ia
Me ‘akamatakite‘ia teta‘i ‘uri‘ia
‘Apaina ki roto, me kore ra, tāpeka‘ia ki raro, teta‘i ua atu ‘apinga, ka pue‘u, me kore ra, ka maranga i te matangi ririnui. Me e trampoline ta‘au, ‘uri‘ia ki raro, kia kore e ma‘ata te ngā‘i ka tukia e te matangi.
‘Akaātea‘ia teta‘i ua atu tītā, me kore ra, te au ‘apinga e tākotokoto ua ra i va‘o. Ka riro te au ‘ātavatava rākau, e te va‘ie ei korare, i roto i te matangi ririnui.
‘Apaina te au ‘ānimara/manu ‘akaperepere ki roto. Ka ‘aka‘īngatā‘ia ratou e te au ‘uri‘ia, e ka marū ake, e ka ponuiā‘au ake ratou, mei tei te pae iākoe.
‘Ātoro‘ia atu to‘ou au tangata tupu, e teta‘i atu e anoano ra i ta‘au tauturu.
I te tuātau ‘uri‘ia
No‘o ki roto. ‘Auraka e ‘ā‘aere na va‘o. ‘Auraka e ‘aka‘oro, māri ua, me anoano‘ia.
Tāpiripiri‘ia te au ngutupa, e te au māramarama i va‘o, e to roto. Tāpiri‘ia te au ārai māramarama. Ka pāruru teia i te mamae mei te i‘o ta‘ata‘a, me nga‘ā te māramarama.
Te no‘o‘anga kite i te au mea tau kia rave‘ia. ‘Akarongo ki te rātio, me kore ra, āru‘ia to‘ou Civil Defence Emergency Management Group na runga i te ‘ātuitui roro uira. Āru‘ia te au ‘iku‘iku‘anga a te defence, e te emergency services.
Kape‘ia te au tāpu-pā‘ī, te au paipa vai, e te au pā-‘ōrei rima. Ka rauka i te au paipa ‘āuri, e te au paipa arā-vai, i te mou i te uira, me korapa‘ia e te uira. Ta‘anga‘anga‘ia ta‘au vai mei roto i ta‘au i ‘akapapa no te tuātau manamanatā tupu po‘itirere.
‘Ūtia‘ia ki va‘o, te au niuniu o te au mea uira rikiriki, te ka kino me tātao‘i te uira. Me ngaro te uira i roto i to‘ou ngutu‘are, ‘ūtia‘ia ki vao te au niuniu o te au mea uira mama‘ata. Ka ‘akatopa mai teia i te tātao‘i‘anga o te uira, e te ‘akakino‘anga me ‘oki ‘aka‘ōu mai te uira.
-
I roto i teta‘i tuātau ‘uri‘ia kiona, ka ngaro pa‘a te ma‘ana i roto i to‘ou ngutu‘are, te uira, e te turanga terepōni. Kare pa‘a e rava ta‘au au mea ka anoano, me tere atu te turanga ‘uri‘ia i te ‘okota‘i rā.
Me e no‘o ana koe ki te ngā‘i e ‘irinaki‘ia ana e ka tukia ki te au ‘uri‘ia-kiona, ‘akapāpu meitaki e, e rāvenga ke atu ta‘au no te pāmu‘anga uira, e te tāmā‘āna‘ana‘anga. ‘Ākara meitaki kia rava te va‘ie no te ta‘u a‘i, te gas no te au mea tāma‘ana‘ana gas, te gas no te mea tunutunu, e te au pāmu uira.
‘Ākarongo ki te MetService, no te ‘akakitekite‘anga ‘ōu rava atu, no runga i te reva. ‘Ākara meitaki i te au ‘akamatakite‘anga no runga i te au ‘uri‘ia-kiona ririnui, e te au ‘akamatakite‘anga no runga i te kiona e topa ra ki runga i te mataāra. ‘Auraka e ‘akaruke i te ngutu‘are, māri ua, me anoano‘ia, me tukuna‘ia atu teta‘i ‘akamatakite‘anga no runga i te kiona.
Me te anoano‘ia ra koe kia teretere atu, ‘akapāpu meitaki e kua te‘ate‘amamao meitaki koe. ‘Apaina‘ia te au vīvī no te kiona, te au pūtē no te moe‘anga ki roto, te kāka‘u mā‘ana‘ana, e te au mea te ka anoano‘ia i roto i te tuātau manamanatā tupu po‘itirere.
Me tei roto koe i to‘ou mōtoka, me kore ra, torōka i te tuātau ‘uri‘ia-kiona, no‘o ki roto i to‘ou ‘apinga ‘aka‘oro. Ta‘anga‘anga‘ia te matīni i roto i te au ta‘inga‘uru miniti, no te tāmā‘ana‘ana‘anga iākoe. Inu‘ia te vai kia kore koe e mārō. ‘Akatu‘era meangiti‘ia te māramarama, kia kore koe e kino i te reva poitini. ‘Akapāpu kia kite mai te aronga ‘akaora iākoe. Tapeka‘ia teta‘i kāka‘u karakara to‘u, ki runga i ta‘au tira-ratio, me kore ra, ki runga i te ngutupa, ma te ‘akaruke i te mōri i roto kia kā ‘ua.
-
I teta‘i taime, ka tupu te au puā‘io‘io i roto i te tuātau ‘uri‘ia-māngūngū, i roto i teta‘i au ngā‘i i roto i Aotearoa. E ara matangi kōkota te takaviriviri ra, te puā‘io‘io. Ka ‘akatere atu ki raro mei te tumu o te ‘uri‘ia-māngūngū.
Kia kite koe i te au ‘akairo ‘akamatakite‘anga no te puā‘io‘io:
- Teta‘i ‘aruru‘anga, me kore ra, ngunguru‘anga roa, me kore ra,
- E tumurangi kua kī i te tītā, te neke viviki mai ra, mei te pīkao rāi te ‘ākara‘anga.
Me kite koe i teta‘i puā‘io‘io e neke mai ra, aere viviki atu ki teta‘i ‘akaruru‘anga. Me e basement to‘ou, ‘akaruru ki reira, me kore ra, ki roto i teta‘i pi‘a kare e māramarama, kare e ngutupa no te ‘aere‘anga ki va‘o, tei runga i te ta‘ua mua. Neke ki raro i teta‘i ‘apinga mātūtū i roto i te ‘are, ma te tāpoki iākoe ki teta‘i pūtē ro‘i, me kore ra, ki te parāngikete.
‘Akamatakite‘ia teta‘i atu, me ka ruaka iākoe
Me tā‘ī‘ī koe ki va‘o, ‘akamamao mei te au tumu rākau, me ka rauka iākoe. Tira‘a ki roto i teta‘i tairua, me kore ra, i teta‘i ngā‘i ‘aka‘aka, ma te pāruru i to‘ou upoko.
Me tei roto koe i teta‘i mōtoka, ‘eke viviki ki va‘o, ma te kimi i teta‘i ngā‘i ponuiā‘au no te ‘akaruru‘anga. ‘Auraka e timata i te ‘oro mei teta‘i puā‘io‘io, me kore ra, i te ‘akaruru ki raro i to‘ou mōtoka.
Kimi‘ia te Civil Defence Emergency Management (CDEM) Group, no to‘ou ‘oire.
Ka ‘akape‘ea i muri ake i teta‘i ‘uri‘ia
‘Akarongo ki te rātio, me kore ra, āru‘ia to‘ou Civil Defence Emergency Management Group, na runga i te ‘ātuitui roro uira. Ka ‘ōronga atu ratou i te au ‘akakitekite‘anga, e te au ‘iku‘iku‘anga.
‘Ākara meitaki no te aronga tei tukia e te mamae, e me ka inangaro‘ia, kimi‘ia te rapakau‘anga.
Tauturu‘ia teta‘i atu me ka rauka iākoe, ratou tikāi te anoano tauturu ke ra.
‘Ārāvei atu i to‘ou kōnitara ‘oire, me kua kino pakari to‘ou ngutu‘are, me kore ra, te ‘are. Ui atu ki to‘ou kōnitara ‘oire no teta‘i arataki‘anga no runga i te tāmā‘anga ponuiā‘au i te tītā.
No‘o matakite no te ua‘anga roa, te vai puke, te au nga‘oro ‘enua, te manatā o te tītā, i te tuātau tikāi te ‘aka‘oro ra koe.
Me kua kino to‘ou kainga
- ‘Auraka e rave i teta‘i ua atu ‘anga‘anga te ka tamanamanatā i to‘ou turanga pōnuiā‘au, me kore ra, te ka ‘akakino atu i to‘ou kainga.
- ‘Ārāvei viviki atu ki to‘ou kāmupani insurance.
- Me e ngutu‘are tāra‘u to‘ou, ‘ārāvei atu i to‘ou ‘atu-‘enua, e te kāmupani insurance, no te au ‘apinga i roto i te ngutu‘are.
- Nene‘i‘ia teta‘i ua atu ‘apinga tei kino. I tauturu viviki teia i te vāito‘ia‘anga ta‘au au ‘oro‘anga.
Te au ‘akamatakite‘anga no runga i te reva kino rava atu
Na te MetService e ‘ōronga ana i te au ‘akamatakite‘anga kino rava atu i runga i te ‘enua. E ‘o‘ora‘ia atu ana teia, na roto i teta‘i turanga Outlooks (‘ākara‘anga matatio), Watches ( au pupu tangata tiaki) e te Warnings (‘akamatakite‘anga)
Te au ‘Ākara‘anga Matatio — te no‘o‘anga matakite
Ka ‘ōronga atu te au ‘Ākara‘anga Matatio i te ‘akamatakite‘anga' e, te ‘aere mai nei te reva kino i roto i te 3–6 rā e tū mai nei, māri ra, kare i pāpu meitaki e, ‘ā‘ea tikāi e tupu ei, e, ki ‘ea. No‘o matakite ki te ‘akakitekite‘anga no runga i te reva, ma te no‘o te‘ate‘amamao, ko te tukia ā‘ea koe.
Te au pupu tangata tiaki — te no‘o‘anga matakite
E ta‘anga‘anga‘ia ana te Watches, me te ‘irinaki‘ia ra e, ka kino pakari te reva, māri ra, kare i kite‘ia e, ‘ā‘ea. Me ta‘anga‘anga‘ia te Watch, no‘o matakite, ma te ‘ākara ki te au ‘akakitekite‘anga no runga i te reva o to‘ou matakeinanga, no te au nūti ‘ōu.
Te au ‘Akamatakite‘anga Mākara — tā‘anga‘anga‘ia
E ta‘anga‘anga‘ia ana te au ‘akamatakite‘anga Mākara, me tupu te Severe Weather Criteria. Tei roto pa‘a i teia, te ua‘anga ma‘ata, te matangi ririnui, me kore ra, te kiona ma‘ata.
Me tuku‘ia teta‘i ‘Akamatakite‘anga Mākara, ‘akate‘ate‘amamao, ma te rave i te au rāvenga tau, i te mea e, ka tamanamanatā‘ia to‘ou rā, e te ‘ēkōkō‘anga no te tangata, te au ‘ānimara, e te au kainga. E mākara te ma‘ata‘anga o te au ‘akamatakite‘anga a te MetService.
Te au ‘Akamatakite‘anga Muramura — rave viviki i te au mea e anoano‘ia ra, rave‘ia i teia ‘ati‘anga!
E ta‘anga‘anga‘ia ana te au ‘Akamatakite‘anga Muramura, no te au reva kino pakari, te ka ‘akatupu i te manamanatā pakari, e te tāmanamanatā‘anga‘ia. Ko te au reva teia, mei te ua‘anga pakari, te matangi ririnui, me kore ra, te kiona ma‘ata, mei roto i te au manamanatā mei te au ‘uri‘ia ma‘ata.
Me e ‘Akamatakite‘anga Muramura teta‘i, rave‘ia te rāvenga tau i teia ‘ati‘anga. Ka anoano‘ia te rave‘anga viviki i te au rāvenga tau, i te pāruru i te tangata, te au ‘ānimara, e te kainga. No‘o te‘ate‘amamao no te āru i te arataki‘anga a te aronga ‘aka‘aere, e te au turanga tauturu i roto i te au manamanatā tupu po‘itirere.
‘Ākara‘ia te au ‘akamatakite‘anga ‘ōu rava atu, no runga i te turanga o te reva, ki runga i te kupenga uira, a te MetService.
Te au tu manamanatā
Ra‘ira‘i ua atu te au manamanatā nātura, i roto i Aotearoa. Kimi‘ia te au rāvenga tau, i mua ake, i te tuātau e tupu ra, e i muri ake, i teta‘i ua atu tu manamanatā tupu po‘itirere.
