E mōrearea ana te katoa o Aotearoa ki ngā ngaru taitoko. Mā te mōhio ki ngā tohu whakatūpato, ki te mahi tika e whakarauora pea ngā tāngata. Akohia me aha ā mua, ā roto, ā muri hoki i te ngaru taitoko.

Kia maumahara: He Roa, He Kaha rānei, Me Wehe Tonu 

Mehemea he Roa, he Kaha rānei tētahi rū whenua: Me Wehe Tonu.

Kia wawe te neke atu ki te papa teitei tino tata, ki uta tae rā anō ka taea. Kaua e tatari ki tētahi whakatūpato ngaru taitoko ōkawa.

(E rewa ana ngā kupu ‘When an earthquake happens’ ki te mata. Heoi ka pakaru i te rū ohorere, ā, ka taka ki te papa.)

Ina pā tētahi rū whenua, me mātua whakaaro e koe. He uaua te tū?

(Ka tū tētahi tangata i te taha o ngā kupu e rewa ana ‘Is it hard to stand up?’. Heoi ka tīmata te papa ki te rū, ka pakaru ngā kupu, ka taka ki te papa. Ka pāheke te tangata ki ōna ringaringa, ki ōna turi, ka hīpokitia tōna upoko ki ōna ringaringa.)

Kua roa ake i te kotahi meneti?

(Ka noho tonu te tangata i te papa i te wāhi kei reira ia i te wā ka puta ngā kupu ‘Or has it lasted…’ ki te mata. Ka mairangatia e te tangata tōna upoko i te wā ka puta hoki ngā kupu ‘… Longer than a minute’. Ka rere iho ngā kupu mai i runga o te mata pērā i ngā ringa o tētahi karaka.)

(He atahanga o tētahi hiwi, he whare kei runga, e whakakī ana i te mata ināianei. Kei te pūtake o te hiwi te moana.)

Kātahi, mēnā e tata ana koe ki tai...

(Ka topaki tētahi pine wāhi ki runga i te whare tino hahaka.)

... Kia wawe te neke atu ki te papa teitei tino tata...

(Ka huri te moana ki tētahi ngaru taitoko e rere ana i te hiwi. Ka rere atu te pine wāhi ki te tihi o te hiwi kei waho i te pānga o te wai.)

... Ki uta tae rā anō ka taea rānei.

(Ka ngaro atu te moana, ka horo atu te hiwi ki te papatairite kei reira ētahi whare. Kei runga te pine tauwāhi i te whare ki te taha mauī. Ka rere whakatematau atu te pine tauwāhi, ā, me te waiho i ngā whare ki muri.)

(Ka ngaro atu te pine wāhi, ā, e toe ana tētahi tangata e tū ana ki te papa.)

Kaua e tatari ki tētahi whakatūpato ngaru taitoko ōkawa.

Kia wawe tonu te haere.

(Ka puta mai ngā kupu ‘Go immediately’, ā, ka tutuki ki te tangata mā reira ia e oma atu i te mata.)

(Ināianei kei runga i tētahi hiwi te tangata rātou ko tōna whānau.)

Kātahi ka noho ki reira tae rā anō kia tukuna te kōrero kua wātea.

(Ka puta mai tētahi tohu kōnui ki runga ki te taha o te whānau.)

Mehemea ko tētahi rū whenua He Roa, He Kaha rānei, Me Wehe Tonu.

(Ka kitea te tohu a Te Rākau Whakamarumaru ki te mata. Ka puta mai ngā kupu ‘Long? Or Strong Get Gone’ ki raro, ka whāia e te url www.civildefence.govt.nz)

Kia maumahara: He Roa, He Kaha rānei, Me Wehe Tonu

Mehemea he Roa, he Kaha rānei tētahi rū whenua: Me Wehe Tonu.

Kia wawe te neke atu ki te papa teitei tino tata, ki uta tae rā anō ka taea. Kaua e tatari ki tētahi whakatūpato ngaru taitoko ōkawa.

Whakahekea ngā pānga o ngā ngaru taitoko 

Whai mōhio ki tō mōrearea ngaru taitoko. Kei tō Rōpū Whakahaere o Te Rākau Whakamarumaru ngā mahere, ngā tohutohu mō ngā rohe wātea i te wā ngaru taitoko. Whakaritea kua mōhio koe me haere ki hea, ahakoa kei te kāinga, kei te mahi, kei te huri haere rānei koe.

Arotake auautia tō inihua. He mea nui kia whai kapi inihua koe mō tō kāinga, mō ō rawa o roto, kia hoki anō koe ki te ora mēnā ka pakaru ai ērā i te aituā.

Hononga ā-roto
A house

E kore e taea te matapae i ngā aituā, engari ka taea te whakarite mō ērā. Ko tētahi o ngā wāhi tīmatanga tino pai ko tō kāinga. Rapua he aha ka taea e koe kia whakahaumaru ake i tō kāinga, ā, he aha te take me auau tō hihira i tō inihua.

Kia takatū ā mua i te ngaru taitoko 

Hononga ā-roto
Hands marking off a checklist

Whakaritea ā-ipurangitia he mahere tahi ki tō whānau kia puta atu i tētahi ohotata. Whakaarohia ngā mea ka hiahiatia ia rā, ā, whakaarohia ka ahatia ki te kore i a koe aua mea.

Hononga ā-roto
A tsunami wave

Kei tō Rōpū Whakahaere o Te Rākau Whakamarumaru ngā mahere, ngā tohutohu mō ngā rohe wātea i te wā ngaru taitoko. Whakaritea kua mōhio koe me haere ki hea, ahakoa kei te kāinga, kei te mahi, kei te huri haere rānei koe.

Hononga ā-roto
Emergency supplies on some pantry shelves

Hei te ohotata, ka mau pea koe ki te kāinga mō ngā rā e toru, neke atu rānei. Kua kī kē tō whare i ngā mea ohotata e hunaia ana hei mea o ia rā. Whakaritea he aha ngā rawa ka hiahiatia e koe, ā, whakaritea ngātahitia tētahi mahere kia puta.

Me pēnei te mahi ā te wā o te ngaru taitoko, ā te tukunga rānei o tētahi whakatūpato ngaru taitoko 

Me mōhio ki ngā tohu whakatūpato mai i a Papatūānuku me Tangaroa, me mahi i te mahi

Mō te ngaru taitoko pūtake tata, ka tae mai pea i roto i ētahi meneti ruarua, kāore e whai wā kia tukuna te whakatūpato ōkawa. He mea nui kia mōhio ki ngā tohu whakatūpato mai i a Papatūānuku me Tangaroa, kia wawe te mahi.

Pāheke, Hīpoki me Pupuri mēnā e rū ana tētahi rū whenua. Mutu kau anō te rū, kia wawe te neke atu ki te papa teitei tino tata, ki uta tae rā anō ka taea kei waho i ngā wāhi wātea i te wā ngaru taitoko. Ahakoa kāore e taea e koe te puta atu i tō wāhi wātea i te wā ngaru taitoko, haere i te tawhiti, haere ki te teitei rānei ka taea. He hua tō ia mita.

Ki te tata koe ki te ākau, ā, ka rongo, ka kite rānei i tētahi o ēnei e whai ake nei, mahia te mahi. Kaua e tatari ki ngā whakatūpato ōkawa.

  • Ka rongo i tētahi rū whenua kaha ka uaua te tū, i tētahi rū whenua roa ka roa ake i te kotahi meneti
  • Ka kite i tētahi pikinga, hekenga ohorere o te pae moana
  • Ka rongo i ngā oro hoihoi, rerekē rānei i te moana

Kia maumahara, He Roa, He Kaha rānei, Me Wehe Tonu. 

Ka tāmi tēnei tohutohu whakatahi i ngā here katoa o te Pae Mataara KOWHEORI-19 kia noho tonu ki te kāinga. Kia 2 mita atu i ērā atu mēnā ka taea, mēnā e haumaru ana kia pēnā. Kia mau anake i tētahi ārai kanohi mēnā ka taea te tiki wawe i tētahi, ā, kāore e whakaroatia tō wehenga atu.

Hīkoi, oma, eke pahikara rānei mēnā rā ka taea kia whakaneke i te tūpono o te mau ki te kūkā waka.

Mauria anake ō kararehe ki tō taha ki te kore e whakaroa i a koe. Kaua e whakapau wā mō te kimi i a rātou, ā, ki te kore koe i te kāinga, kaua e hoki atu ki te tiki i a rātou.

Ina whakatahi atu ana, āraia ngā matepā kua takea mai i te whakakino rū whenua, inarā ko ngā waea hiko kua taka.

Kaua e hoki atu tae rā anō kia whiwhi koe i tētahi karere ōkawa kua wātea katoa mai i Te Rākau Whakamarumaru.

He Roa, He Kaha rānei, Me Wehe Tonu

Kia maumahara, He Roa, He Kaha rānei, Me Wehe Tonu.

Pāheke, Hīpoki me Pupuri i te wā o te rū. Whakahaumaru i a koe anō i te rū whenua i te tuatahi.

Mutu kau anō te rū, kia wawe te neke atu ki te papa teitei tino tata, ki uta tae rā anō ka taea kei waho i ngā wāhi wātea i te wā ngaru taitoko.

Family and a man on a bike evacuating up a hill from a tsunami

Ngā whakatūpato ōkawa

Ina hāereere ngā ngaru taitoko whakawhiti atu i te moana mai i tawhiti atu, he nui ake te wā ki te whakatūpato i ngā tāngata me aha rātou.

Ka tukuna e Te Rākau Whakamarumaru ngā whakatūpato ngaru taitoko ki Aotearoa.

Ka whakaputaina ngā whakatūpato ngaru taitoko ki te  pae tukutuku a Te Rākau Whakamarumaru ki te hongere Twitter @NZCivilDefence hoki. Ka pāhotia hoki ngā whakatūpato ngaru taitoko ki te reo irirangi, ki te pouaka whakaata hoki. Ka tukuna hoki pea tētahi Matohi Waea Pūkoro Ohotata mēnā he mōrearea o te waipuke ki ngā wāhi whenua.

Ka pāhotia hoki pea ngā whakatūpato:

  • mā te tangi whakatūpato
  • mā te waea
  • mā te pātuhi waea pūkoro
  • mā te tukuoro, tērā rānei
  • mā ētahi atu whakaritenga ā-rohe.

Whakapā atu ki tō Rōpū Whakahaere o Te Rākau Whakamarumaru mō ētahi atu tohutohu. Mā rātou e whakamōhio atu ki a koe mō ngā whakatūpato ka whakamahia ki tō rohe.

Kia wawe te whai i ngā tohutohu a tētahi whakatūpato ohotata. Kaua e tatari ki ētahi atu karere ā mua i te mahi.

Ngā whakatūpato ōpaki, kāore i ahu mai i ngā mana rānei

Ka whiwhi pea koe i ētahi whakatūpato ōpaki. Ka ahu mai pea ngā whakatūpato ōpaki:

  • i ngā hoa
  • i ērā atu tāngata nō te iwi whānui
  • i te pāpāho ā-ao, ā,
  • i te ipurangi.

Mēnā ko te āhua he mea pono te whakatūpato, me whai whakaaro ki te whakatahi atu. Hihiratia te tika o te whakatūpato ina mutu te whakatahi, ina haere ana rānei koe ki te kore e whakapōturi i a koe.

Mēnā e wātea ana ngā whakatūpato ōkawa, kia kaha ake te whakawhirinaki ki ā rātou karere i ngā mea ōpaki.

Hononga ā-waho
Civil Defence logo

Rapua tō Rōpū Whakahaere o Te Rākau Whakamarumaru (CDEM).

Me pēnei te mahi ā muri i te Ngaru Taitoko 

Me hoki anake ki te kāinga ina kōrerotia koe e haumaru ana kia pērā.

Whakarongo ki te reo irirangi, whāia ā-ipurangitia rānei tō Rōpū Whakahaere o Te Rākau Whakamarumaru. Mā ratou e tuku mōhiohio, tohutohu hoki ki a koe.

Mēnā kua pā tētahi rū whenua, me mataara kia rū anō. Ko te rū whenua anō ka whakaputa pea i tētahi atu ngaru taitoko. Kia takatū ki te whakatahi.

Noho tawhiti atu i ngā wai tata ki te whenua, i ngā wahapū ā-tai, i ngā awa, i ngā manga kia 24 hāora neke atu rānei ā muri i tētahi ngaru taitoko, i tētahi whakatūpato ngaru taitoko rānei. Ka puta tonu i ngā ngaru paku ngā au mōrearea.

Āraia ngā wāhi kua pāngia e te ngaru taitoko. Ka whakakōroiroi pea koe i ngā mahinga whakarauora, ohotata atu anō hoki, ā, ka mōrearea anō pea koe i ngā pānga e toe ana o te waipuke ngaru taitoko.

Āwhinatia ētahi atu mēnā ka taea, inarā ngā tāngata ka hiahia pea ki te āwhina atu.

Mēnā kua whakakinotia tō kāinga

  • Kaua e mahi i tētahi mea ka mōrearea tō haumaru, ka whakaputa rānei i te whakakino anō ki tō kāinga.
  • Whakapā atu ki tō kamupene inihua hei te wā tino tata ka taea.
  • Ki te rīhi koe i tō kāinga, whakapā atu ki tō kaituku rīhi, ā, ki tō kamupene inihua rawa hoki.
  • Kapohia he whakaahua o te whakakino. He mea āwhina tēnei hei whakatere i ngā aromatawai o ō kerēme.

Ngā momo matepā

He maha ngā matepā māori kei Aotearoa. Akohia me aha ā mua, ā roto, ā muri hoki i ia momo ohotata.