Te ‘ākono‘anga i te vai
Ka tāmanamanatā‘ia rāi te vai i roto i te tuātau manamanatā tupu po‘itirere. Tāporoporo‘ia teta‘i vairanga vai, kia rava no teta‘i toru rā, me kore ra, kia tere atu.
Tei runga i teia kapi
Ea‘a te ma‘ata o te vai te ka tau kia tāporoporo‘ia
‘Ākono‘ia kia rava te vai no teta‘i toru-rā. Ka anoano koe, e toru rīta vai inu no te tangata tātakita‘i i te rā (e iva rīta i te tangata, no teta‘i toru rā). ‘Āiteite rāi teia ki te mō‘ina 2.25 rīta vai-tāvene. Ka rava teia no te inu‘anga, e te ‘ōreirei‘anga.
Tāporoporo‘ia kia ma‘ata atu, me ka rauka iākoe. Ka takirua‘ia atu te vai te ka anoano‘ia i roto i te au ngā‘i vera, e te ‘anga‘anga pakari.
Ka ‘inangaro katoa ia kia ma‘ata atu te vai na te tamariki, te au māmā e ‘āngai pēpē ra ki to ratou ū, e te aronga maki.
‘Akapāpu i te tāru atu i te vai inu, e te vai tāmā‘anga, no ta‘au au ‘ānimara/manu ‘akaperepere. Tei runga i te turanga o te reva, e te ma‘atama‘ata ia ratou, te vai te ka ‘inangaro‘ia. ‘Akama‘ara, e inu ma‘ata ana te au ‘ānimara/manu ‘akaperepere i te vai, me te manamanatā ra ratou.
Ka anoano ma‘ata atu koe i te vai, me te ‘inangaro ra koe i te pā‘ī, i te tunu kai, me kore ra, i te tāmā ki te vai, me roa te manamanatā tupu po‘itirere.
Ka tere atu i te toru ra, teta‘i au ngā‘i i roto i Aoteroa, i te no‘o‘anga vai-kore, i roto i teta‘i tuātau manamanatā tupu po‘itirere. Ka rauka i to‘ou Civil Defence Emergency Management Group, i te tāmanako atu i te ma‘ata‘anga tau kia tāproporo koe.
Kimi‘ia te Civil Defence Emergency Management (CDEM) Group, no to‘ou ‘oire.
Te au ‘iki‘anga no runga i te tāporoporo‘anga vai
Ra‘ira‘i ua atu te au rāvenga no te tāporoporo‘anga i te vai no te manamanatā tupu po‘itirere.
- Ka rauka iākoe i te te‘ate‘amamao i ta‘au ‘uā‘orāi mō‘ina vai, ki roto i te au mō‘ina vai-venevene ‘Auraka e tā‘anga‘anga i te au tiāki una, me kore ra, i te au vairanga pēpa-pakari, tei ‘akakī‘ia ana ki te ū, me kore ra, ki te vai ‘ua-rākau, Kare e mā te protein ū, e te tuka ‘ua-rākau, mei roto i teia au vairanga.
- Ka rauka katoa iākoe i te ‘akakī i te au vairanga āiti kirīmi ki te vai. Tāpa‘o‘ia, ma te vai‘o ki roto i te pi‘a ‘akatoka kai. Ka tauturu teia i te ‘ākono‘anga i te kai kia anuanu, me mate te uira, e rauka katoa i te tā‘anga‘anga‘ia ei vai inu.
- E puna vai pu‘apinga katoa ta‘au tāngika vai-vera, e te tāngika vai ‘aremeangiti. Ākapāpu meitaki e, kua tāmou‘ia kia piri-mātūtū to‘ou tāngika vai-vera, e te tāngika vai-‘aremeangiti. ‘Auraka e tā‘anga‘anga i te vai mei roto i to‘ou tāngika vai-‘aremeangiti, me te tā‘anga‘anga vairākau-tāmā ra koe i roto i te ‘aremeangiti.
- Tēnā katoa te au tāngika vairanga vai. Tūkētūkē te ma‘atama‘ata, e te ‘ākara‘anga o te au tāngika vairanga vai. Ui atu ki to‘ou kōnitara ‘oire, me ka anoano‘ia koe kia tāmanako no teta‘i parāni, i mua ake ka tāmou ei i teta‘i tāngika vai ma‘atama‘ata.
Me ka tā‘anga‘anga koe i te vai-ua tei tāporoporo‘ia, ‘akapāpu meitaki kia tāvairākau koe ki te vairākau tāteatea. Me te ‘ēkōkō ra koe i te turanga o te vai, ‘auraka e inu.
Kimi‘ia te arataki‘anga, no runga i te tāporoporo‘anga i te vai tāngika, kia kore e tākinokino‘ia, pērā katoa, te tā‘anga‘anga‘anga i te au tā‘au vai, ki runga i te kupenga uira, a te HealthEd.
-
Me te te‘ate‘amamao ra koe i ta‘au ‘uā‘orāi au vairanga vai, āru‘ia te au ‘arataki‘anga i raro ake nei.
- Me ‘iki koe i te tā‘anga‘anga i ta‘au ‘uā‘orāi au vairanga, ko te au mōina una vai venevene, te mea pu‘apinga rava atu.
- ‘Auraka e tā‘anga‘anga i te au tiāki una, me kore ra, i te au vairanga pi‘a-pēpa tei ‘akakī‘ia ana ki te ū, me kore ra, ki te vai ‘ua-rākau. Kare e mā te protein ū, e te tuka ‘ua-rākau, mei roto i teia au vairanga. Ka tupu te manumanu i roto i teia me ‘akamou‘ia te vai ki roto.
- ‘Auraka e tā‘anga‘anga i te au vairanga iō, i te mea e, e teima‘a, e ka nga‘ā.
- ‘Auraka e tā‘anga‘anga i te au vairanga pi‘a-pēpa, no te mea ka riu. Kare teia au vairanga i ‘anga‘ia no te tāporoporo‘anga vai no teta‘i tuātau roa
- Ka rauka katoa iākoe i te ‘oko i te au vairanga-kai, vairanga-vai, mei ko i te au toa ‘oko ‘apinga no te ‘akapu‘apinga‘anga ngutu‘are, me kore ra, i te au toa ‘oko ‘apinga no te rāvenga pātia‘anga pu‘akapa.
- Tāmā meitaki ia te au vairanga ki te vai vera. ‘Auraka e tā‘anga‘anga i te vai vera-pupū, i te mea e, ka ‘akakino i te mō‘ina.
- ‘Akakī‘ia ki te vai paipa, kia kī, kia māringiringi. Tāru‘ia atu e rima tōpata vai tāteatea ‘aunga-kore, no te ‘okota‘i rīta vai tātakita‘i. ‘Auraka e tā‘anga‘anga i te au vai tāteatea tei ‘akakakara‘ia, me kore ra, tei ‘akakī‘ia ki te ‘apinga tāmā‘u‘ū, e teta‘i ua atu. Ka ‘akamaki teia i te tangata. ‘Auraka e inu, no teta‘i 30 miniti, i muri ake i te tāvairākau‘anga.
- Tāpiri‘ia kia piri meitaki, ki to ratou ‘uā‘orāi pōpani. Matakite kia kore koe e ‘akakino atu na roto i te ‘āmiri‘anga i ā roto i te pōpani.
- ‘Akairo‘ia ki va‘o i te au vairanga, kia kite koe i te rā i ‘akakī ei koe. Tāporoporo‘ia ki roto i teta‘i ngā‘i anuanu, e te pōpoiri.
- ‘Ākara meitaki ia te au mō‘ina na roto i te au 6 marama tātakita‘i. Ka rauka iākoe i te rave i teia, i te tuātau e tauī‘ia ana te ora, no te ‘akaroa‘anga atu i te rā.
- Me kare te vai e mā ana, rīngia ki va‘o, ma te ‘akak‘ī ‘aka‘ōu atu i te au mō‘ina mā, ki te vai mā, e te mea tāteatea.
- Me ‘iki koe i te tā‘anga‘anga i ta‘au ‘uā‘orāi au vairanga, ko te au mōina una vai venevene, te mea pu‘apinga rava atu.
Te au mō‘ina vai ‘oko
Me ‘iki koe i te ‘oko i te mō‘ina vai no roto i toa, tāporoporo‘ia ki roto i te vairanga piri, i ‘oko‘ia ei. ‘Auraka e vā‘i, kia anoanoa roa koe. ‘Ākara meitaki, ma te mono atu, me tae te rā i ‘akairo‘ia.
‘Akate‘ate‘amamao‘ia to‘ou ngutu‘are tangata
Tei iākoe te ‘akapāpu‘anga e, ka kite to‘ou kōpu tangata i te au mea tau i te rave, tei a kotou pouroa te au rāvenga anoano‘ia. ‘Āru‘ia teia au taka‘i‘anga, i te ‘akate‘ate‘amamao‘anga i to‘ou ngutu‘are tangata.
